5 interesanti fakti par kaķiem

Pasaules vēstures grāmatās atrodami neskaitāmi interesanti fakti par kaķiem. Ir pieņemts ticēt, ka ēģiptieši bija pirmie, kas pieradināja šos graciozos dzīvniekus 4000 gadus p.m.ē. Taču tā tas nebūt nav – vecākais kaķa skelets atrasts blakus saimniekam kādā kapā Vidusjūras salā Kiprā, kas tur apglabāts pat 9500 gadus p.m.ē. Veca ebreju leģenda stāsta, ka Noass lūdzis Dievu, lai tas uz šķirsta pasargā ēdiena krājumus no žurkām. Dievs licis lauvai nošķaudīties, un tā radies kaķis. Līdz ar kristietības ieviešanu Eiropā kaķiem sākušies grūti laiki. Spānijas inkvizīcijas laikā pāvests Inokentijs VIII pasludinājis kaķus par sātana radījumiem un licis tos dedzināt. Īpaši tikuši nīdēti melnie kaķi. Arī salīdzinoši neseni interesanti fakti par kaķiem atklāj, ka tādās pasaules daļās kā Eiropa uz Ziemeļamerika melns runcis nozīmē nelaimi. Savukārt Lielbritānijā un Austrālijā tieši pretēji – tas ienes mājās laimi. Ir gan viens fakts, kas visdrīzāk nav mainījies visu šī daudzu tautu dievinātā un reliģiju nīstā dzīvnieka eksistences laiku, – kaķis noguļ 2/3 dienas, kas nozīmē, ka no saviem deviņiem dzīves gadiem tas ir nomodā tikai trīs gadus.

Auto vēsture Latvijā

Lai arī reizēm šķiet, ka Latvijā viss notiek krietni vēlāk nekā citviet Eiropā, tā tomēr nebūs taisnība, un to pierāda kaut vai Latvijas auto vēsture, kas gājusi ciešā kopsolī ar automobiļu vēsturi Eiropā un citur pasaulē. Pats pirmais automobilis Latvijā tika izgatavots jau vairāk nekā pirms simts gadiem, 1909.gadā Krievu – Baltijas vagonu rūpnīcā. Tur būvētā pirmā “Russo-Balt” automobiļa konstruktors bija beļģu inženieris Žiljēns Poters. Latvijas auto vēsturē sava vieta ir arī pirmajam latviešu auto – 1937.gadā rūpnīcā “Vairogs” būvētajam kravas “Ford-Vairogs V-8”, par kura dizainu un tehniskajiem risinājumiem pilnībā bija atbildīgi latviešu inženieri. Auto vēsture mūsdienās interesē daudzus entuziastus, kuri apvienojas dažādos klubos un pasākumos, lai kopīgi reanimētu pusgadsimtu vai pat vecākus auto un tos atkal izvestu ielās. Tā, piemēram, vēsturisko auto rallijs jau vairākus gadus aicina retro auto cienītājus izrādīt savus vismaz trīsdesmit gadus vecos automobiļus. Vislielāko uzmanību šādos pasākumos izpelnās eksemplāri, kas ražoti pirmskara gados. Rallija dienā uz tagadējās Valmieras ielas var pat redzēt pirmo „Russo – Balt” automobili, kas pirms 105 gadiem 1909. gada 8. jūnijā nocelts no Krievu – Baltijas vagonu rūpnīcas konveijera.

Fakti par kino vēsturi

Kad Luiss Lumjērs izgudroja kino, viņš toreiz nosprieda, ka šis izgudrojums ir bez jebkādas nākotnes. Tomēr izrādījās pretēji, viņa pesimistiskajam skatījumam uz savu izgudrojumu nebija nekāda pamata, jo kino iekaroja noturīgu vietu cilvēces ikdienas dzīvē. Turklāt, neskatoties uz mūsdienās pieaugošo interneta lomu, kino filmas noskatīšanās kinoteātrī vēl joprojām daudziem no mums ir labāka alternatīva laika pavadīšanai tiešsaistē. Šajā bloga ierakstā savus lasītājus iepazīstinām ar vairākiem interesantiem faktiem par kino vēsturi: 1) 1889. gadā tiek izstrādāta pirmā kustīgo bilžu kamera, kura tiek nodēvēta par “kinetogrāfu”. 2) 1895. gadā brāļi Lumjēri izgudro “kinematogrāfu” – kameru, kas vienlaicīgi ir apvienota ar projektoru. Francijā pirmo reizi tiek publiski parādīta filma. 3) 1905. gadā Pitsburgā tiek atklāts pirmais kinoteātris, kurā par maksu ir iespējams noskatīties kino filmas. 4) 1909. gadā pirmo reizi tiek publicēta recenzija par kino filmu drukātajā presē. 5) 1916. gadā Čārlijs Čaplins paraksta līgumu ar Mutual Studios, nopelnot līdz šim lielāko honorāru filmu vēsturē – 10000 dolārus nedēļā. 6) 1924. gadā Disneja filmu studija pasauli iepazīstina ar savu pirmo animācijas filmu. 7) 1946. gadā Kannās tiek aizsākts ikgadējais filmu festivāls. 8) 2013. gadā ASV Kongresa bibliotēka izdod paziņojumu, ka mēmais kino Amerikā vārda burtiskā nozīmē ir “pazudis”. Aptuveni 70% no amerikāņu mēmajām filmām nav saglabājušās.

5 interesanti fakti par Otro Pasaules karu

Nesen tika nosvinēta 71. gadadiena, kopš Japāna padevās Otrajā pasaules karā
tāpēc te būs pieci interesanti fakti par Otro pasaules karu. 1. fakts – Francijai 1940. gadā bija vairāk tanku, ieroču un karavīru nekā Vācijai. Parasti tiek uzskatīts, ka Otrajā pasaules karā vācu spēki izcīnīja savas cīņas ar lielu militāru pārsvaru un modernākām tehnikām. Patiesībā kara sākumā tā nebija. 1940. gada 10. maijā, kad Vācija iebruka Francijā, tikai 16 no viņu 135 divīzijām bija motorizētas. Pārējās pārvietojās ar zirgiem vai kājām. Francijai bija 117 divīzijas. Francijai arī bija vairāk ieroču. Vācijai bija 7370 artilērijas ieroču, taču Francijai 10700. Vācijai bija 2400 tanku, taču Francijai 3250 tanku, no kuriem vairums bija lielāki un labāk bruņoti nekā vācu tanki. 2. fakts – 80% padomju vīriešu, kuri dzima 1923. gadā, neizdzīvoja Otrajā pasaules karā. Konkrēti skaitļi gan nav zināmi, bet, ņemot vērā Padomju Savienības izmēru, nav šaubu, ka tas ir ļoti daudz. 3. fakts – 40000 karavīru Otrajā pasaules karā dienēja zemūdenēs. 30000 no viņiem neizdzīvoja. Zemūdenes noteikti bija viens no bīstamākajiem ieročiem – gan pretiniekiem, gan pašiem jūrniekiem. 4. fakts – 84 Otrā pasaules kara vācu ģenerāļiem Hitlers piesprieda nāvessodus. Viņš bija nežēlīgs ne tikai pret pretiniekiem, bet arī pret domubiedriem, kuriem gadījās viņu pievilt. 5. fakts – pirmā lieta, ko, sasniedzot Reinas upi, izdarīja Sabiedroto spēki, bija ļoti dīvaina – tie tajā čurāja. Sākot ar ierindniekiem un beidzot pat ar Vinstonu Čērčilu un Ģenerāli Patonu. Ceru, ka Jums patīk interesanti fakti par Otro pasaules karu.

Interesanti fakti par otro pasaules karu

Fakti par Titāniku, ko nebūsiet dzirdējuši

Ir atklāti daudzi fascinējoši fakti par Titāniku

Pasaules vēstures gaitu iezīmējuši dažādi spilgi notikumi un kuģa “Titāniks” nogrimšana noteikti ir viens no šādiem diemžēl gan traģiskiem notikumiem. Titānika traģiskā bojāeja joprojām ne vien skumdina cilvēkus, bet pat savā ziņā arī fascinē tos.

Galu galā, kuģa kagastrofā bojā gāja ne tikai daudz cilvēku, bet arī stāstu. Šajā rakstā tiks iekļauti daži interesanti un, iespējams, iepriekš nedzirdēti fakti par Titāniku (arī filmā “Titāniks” atklātas vairākas neprecizitātes un interesantas vietas, bet par tām rakstīšu citā rakstā):

1) Kuģa interjeru mēģināja atveidot pēc iespējas līdzīgāku Ritz viesnīcai. Tāpēc uz kuģa bija sporta zāle, baseins, turku pirts un skvoša korts. Kuģim pat bija savs laikraksts – the Atlantic Daily Bulletin;

2) Uz kuģa klāja bija 20 000 pudeles ar alu, 1500 vīna pudeles un 8000 cigāru, kas bija paredzēti pirmās klases pasažieriem;

3) Viens no katastrofas traģiskā iznākuma iemesliem bija nepietiekams glābšanas laivu skaits. Tās pietika labi ja trešdaļas pasažieru izglābšanai;

4) Kuģa atiešanu vērot ieradās aptuveni 100 000 cilvēku, kas diemžēl tobrīd nenojauta, kādas pasauli pāršalks pēc dažām dienām;

5) Kuģa personālā strādāja 885 cilvēki, no kuriem tikai 23 bija sievietes;

6) Uz klāja esošajiem mūziķiem bija jāiegaumē 353 dažādas dziesmas. Pirmās klases pasažieriem tika izsniegtas dziesmu grāmatas un tie jebkurā brīdī varēja pasūtīt nospēlēt jebkuru no grāmatā iekļautajām dziesmām.

Ceru, ka šie interesantie fakti par Titāniku Jūsos raisīs uzzināt ko vairāk par šo traģisko, bet arī fascinējošo stāstu un cilvēku likteņiem.

Naudas kurss – tā izmaiņas laika griezumā

Naudas kurss ne vienmēr bijis tik viegli izsekojams kā mūsdienās un agrāk valūtu tirgus burtiski izskatījās pēc tirgus.

Šoreiz ar jums dalīšos nevis konkrētos faktos, bet vēlētos padalīties ar vienu brīnišķīgu mājaslapu, kas noderēs studentiem un ne-studentiem, kuriem labpatīkas analizēt naudas kursa ietekmi uz dažādām ekonomiskajām un sociālājām situācijām. Lai arī naudas kurss un tā svārstības tik tiešām lielākai daļai cilvēku ir diezgan vienaldzīgas, ir tādi entuziasti (vai būsim godīgi – oportūnisti), kuri cītīgi seko dažādu valūtu un kursu izmaiņām un spēj tos sasaistīt ar pārmaiņām citās sfērās, tādējādi arī spējot pieņemt sev izdevīgus lēmumus, piemēram, par to, kādu valūtu kurā brīdī ir visizdevīgāk uzpirkt, kā arī kurš ir īstais brīdis, kad no šiem valūtas uzkrājumiem tikt laicīgi vaļā. Šī vietne ir brīnišķīgs resurss tiem, kuri vēlas izsekot naudas kursu situācijai vēsturiskā griezumā. Naudas kurss, kā mēs zinām, ir ļoti mainīga lieta un principā dažādās valūtas ir sasaistītas vienā tīklā – kolīdz tu parauj kādu tīkla daļu, kādā citā tīkla pusē notiek kādas izmaiņas. Sekošana līdzi naudas kursiem un to vēsturiskajām situācijām, ļauj mums labāk izprast to, kā darbojas ekonomika un kādas varētu būt nākotnes progrnozes.

Fakti par karu

Tas ir visur – televīzijā, radio, portālos. Lai arī liekas, ka dzīvojam mierpilnā laikā, tomēr līdz ar 2. pasaules kara beigām Eiropā un pasaulē ne tik nekas nav beidzies. “War is over if you want it” reiz pasludināja Džons Lenons. Pēc visa spriežot, mēs laikam nevēlamies kara beigas. Sīrija, Ukraina, Irāka, Afganistāna, valstu desmiti, kuri izvērš civilkaru, lielie spēlētāji, kuri draud nospiest sarkano podziņu kodolieroču palaišanai.. “Par godu” tam – 10 interesanti, iespējams, nezināmi fakti par karu.

  1. Garākais karš ilga starp Franciju un Angliju. Lai arī tas tika dēvēts par Simtgadu karu, tas patiesībā ilga 116 gadus un noslēdzās 1453. g.
  2. Kopš 1495.g. nav bijis 25 gadus gara perioda, kurā nebūtu noticis kāds karš
  3. Aptuveni 50% ieroču dodas uz antidemokrātiskiem režīmiem
  4. Katru gadu militāriem mērķiem tiek iztērēti 1.3 TRILJONI dolāru (45% no tiem tērē ASV)
  5. Mīnas katru gadu nogalina 24 000 cilvēku
  6. Islandē nav nekādas armijas vai militāro izdevumu
  7. Ir zināmi 92 gadījumi par jūrā pazudušām kodolbumbām
  8. Pirmā Sabiedroto nomestā bumba Berlīnē 2. pasaules kara laikā nogalināja vienīgi vienu zoodārza zilonihttps://i0.wp.com/cdn4.spiegel.de/images/image-84763-panoV9-urwv.jpg
  9. NATO uzbrukums Serbijai Kosovas kara laikā nogalināja vairāk dzīvnieku, nekā cilvēku
  10. Ķīmiskie ieroči nav 1. pasaules kara izgudrojums – spartieši Peloponēsas kara laikā (5. gs. pmē) izmantoja sēru un piķi.

https://i1.wp.com/cdn.history.com/sites/2/2014/02/peloponnesian-war-AB.jpeg

Pārtulkoti fakti latviski!